top of page
  • Writer's pictureLatvian vanlifers

Ceļošana ar bērnu

Ceļošana ar bērnu  var būt neērta, bet... kas gan var būt labāks kā parādīt bērnam pasaules dažādās kultūras, ēdiena nianses vai dabas bagātību! Atvērt bērnam durvis uz pasauli ir tik svarīgs vecāku uzdevums un ir veidi kā šo procesu padarīt patīkamu visiem.

Šajā bloga ierakstā dalīsimies ar mūsu trikiem kā ceļošanu ar bērnu padarīt vieglāku.

Tikko modušies Vidusjūras piekrastes saullēktā
Tikko modušies Vidusjūras piekrastes saullēktā

Mēs jau no pirmajiem dēliņa mēnešiem devāmies ceļojumu piedzīvojumos - gan ar lidmašīnu, gan busiņu. Kad mazajam Everestam palika 17 mēneši mēs devāmies mēnesi garā braucienā ar busiņu no Rīgas uz Itāliju, Horvātiju, Vidusjūras piekrasti. Nakšņojām, braucām un savas dienas aizvadijām mūsu T4 Voltswagen busiņā, kas netika izbūvēts vai kā īpaši pielāgots dzīvošanas vajadzībām. Gribiet zināt, kā mums tas izdevās ar mazu bērnu? 


Dienas plānošana


Everests katru dienu ceļas ap plkst 9:00, guļ diendusu ap 14:00 un iet gulēt plkst. 20:00. Tas ir viņa ritms mājās. Ceļojot šis ritms nedaudz izmainjās, jo guļot busiņā svaigais gaiss ļauj izgulēties ātrāk, no rītiem putnu balsis mūs parasti pamodināja ap plkst 6:30. Paēdām brokastis, izkustējāmies un ceļā devāmies ap plkst.8:00. Aptuveni stundu no izbraukšanas brīža bērns aktīvi iesaistās ceļā - rāda ko redz, runājās un pēc stundas jau iemieg pirmajā diendusā. Tas dod mums 2,5 - 3h braukšanai. Kad mazulītis ir pamodies, jāstājas malā - jāgatavo pusdienas, jāizkustās, jāpadauzās utt. Jāsaka, arī pašiem gribas izkustēties.Pēc stunas, divām atkal esam gatavi braukšanai un otrai diendusiņai. Pēc diendusiņas var mēģināt nedaudz vēl pabraukt, bet pārsvarā ir steigšus jāmeklē kāda jauka vietiņa nakšņošanai. Pirms iekārtojam busiņu gulēšanai mēs kārtīgi izstaigājamies, ļaujam Everestam paspēlēties, dodamies nopeldēties, braucam ar riteņiem, gatavojam vakariņas un veicam vakara rituālus līdzīgi kā mājās.

Pats galvenais - vērot savu bērnu un redzēt kāds ritms viņam der.


Našķi un uzkodas


Ceļojot mēs pieturamies pie vismaz divām siltām maltītēm dienā un veselīgajiem našķiem busiņā. Ir ļoti svarīgi nodrošināt sevi un bērnu ar siltu ēdienu - to gatavojam paši, parasti piestājot skaistās vietās, kempinga plačos vai jebkur citur, jo gatavojam uz tūrisma primusa (par maltītēm būs atsevišķs ieraksts). 

Busiņa salona priekšā nodrošinamies ar ūdens pudelēm, kādu auglīti, riekstiņiem/žāvētiem augļiem, brokastu maizītēm un krekeriem. Tie visi kalpo cukura līmeņa celšanai un jā, arī garlaicības kliedēšanai . Everests papildus ēdienam arī regulāri uzņem mammas pienu, tāpēc tas viņam ir pieejams teju 24h/d. Par našķiem un ēšanu pieturamies pie principa: “ tu esi tas, ko tu ēd, tāpēc neesi lēts, ātrs, neīsts vai pārāk viegli pieejams'' - īsak sakot: ēdam veselīgi.


Izklaides


Te nu sākas interesantā daļa - kā izklaidēt bērnu, lai viņam brauciena laikā  būtu interesanti.

  • Rotaļlietas - Everestam tiešām patīk rotaļāties, tāpēc pārliecinos, ka salonā vienmēr ir mašīnītes vai jebkas, kas var noderēt rotaļām: mammas ķemme, spogulītis, zobu birste, atslēgas - der jebkas, kas ir interesants un nekaitē bērnam. 

  • Grāmata - līdzīgi kā ar mašīnītēm, Everestam ļoti patīk kopīgi skatīties grāmatas, tāpēc salonā ņemam vismaz vienu grāmatiņu.

  • Kopīgas rotaļas - mēs neatzīstam spēlītes telefonā vai jebko,kas mākslīgi pievilina bērna uzmanību, tāpēc braucot parasti visu komentējam, kopīgi skatamies mašīnas, tiltus, kokus... noturam sarunu, lai visiem ir interesanti. Mēdzam arī dziedāt, skaitīt skaitāmpantiņus  vai jebko citu. Viss protams atkarīgs no bērna vēlmēm un vecāku iespējām/interesēm (bez salīdzināšanas, moralizēšanas vai “mācīšanas”). Everestam ļoti patīk''atā, atā''spēle - kad atvadamies no skaistās vietas, kur palikām pa nakti, no masīnām, no garāmgajejiem, kokiem u.c., Vēl mēs ļoti daudz meklējām un rādam kur ganās gotiņas, zirgi, kur brauc traktori, lielās mašīnas... un visu laiku sarunājāmies.

  • Mammas piens - Everests diezgan bieži prasa arī pienu, tāpēc reizēs, kad viņam paliek pavisam garlaicīgi, tad izlīdzamies arī ar pabarošanu.

Braucamās un nebraucamās dienas


Ceļojot ar bērnu nebūtu labi ieplānot pārāk garus maršrutus (3 dienās līdz Itālijai, 1 dienā cauri Polijai utt.), jo tāds brauciens nebūs patīkams ne tev, ne bērnam. Ideālā variantā jāieplāno brauciens tā, lai vienudienu sanāktu braukt 5-6h, tad diena pilsētas, dabas objektu, kultūras  apskatei un tikai nākamajā dienā plānot turpināt braukšanu.

Mēs šādi rīkojāmies diezgan bieži, kad palikām skaistā vietā 1-2 dienas (pēc iepsējām). Vai arī var pietureties pie ritma, kad braukšana notiek tikai dienas pirmajā pusē, bet dienas otrā puse paliek tūrismam, pastaigām, rotaļām.


Elastīgs grafiks


Labākais, ko varat ceļojumā ar mašīnu darīt - izbaudīt katru mirkli un vērot savu bērnu. Visbiežāk mazie cilvēciņi lieliski pasaka priekšā, ka viņiem kaut kas īsti nepatīk (ar raudāšanu un niķiem) un tas ir nopietns signāls, ka iespējamsjāveic izmaiņas plāņos - jāpaņem pārtraukums, jāizvēdina galva, jāpaēd. Galvenais - skatīties, vērot, uzklausīt, reaģēt.


Ko ņemt līdzi salonā


  • Mitrās salvetes - glābiņš tik daudzās situācijās!

  • Roku dezinfekcijas līdzeklis - pirms  našķiem

  • Našķi, sviestmaizītes, uzkodas...

  • Ūdens

  • Silta jaciņa (noder arī kā galvas paliknis bērnam) un zeķītes. Iesaku novilkt apavus gan sev, gan bērniņam - ir tiešām daudz,daudz ērtāk

  • Grāmatiņa, piezīmju bloknots ar zimulīti

  • Mantiņas - noderēs jebkas ar ko bērnam būs interesanti spēlēties

Šie ir tikai daži ieteikumi, kurus mēs paši izmantojām lai garāki braucieni ar mašīnu būtu patīkami gan mums, gan bērnam. Ja arī tev ir kāds ieteikums kā izklaidēt bērnu braucot masīnā - droši raksti komentārā, labprāt dzirdēsim tavu pieredzi!

bottom of page